Latvijai tas ir ļoti aktuāli, jo 2015. gada pirmajos sešos mēnešos vien transakciju skaits bija sasniedzis 174,1 miljonu, uzrādot gada pieaugumu 5,9% apmērā. Kopējā naudas plūsma, banku kredītus ieskaitot, pārsniedz 177 miljardus eiro. Un tas nozīmē, ka būs par ko pacīnīties.
Paralēli Eiropas Komisija un ECB strādā pie integrēta maksājumu pakalpojumu tirgus izveides, kurā starptautisko un nacionālo maksājumu atšķirīgās iezīmes tiks pilnībā likvidētas. Eiropa pieprasa nojaukt visas tehniskās, juridiskās un komerciālās barjeras Eiropas Savienības robežās. Bankām gan tas nav nekāds pārsteigums: jau 2007. gadā ar Eiropas PSD direktīvu tās sākotnējā redakcijā tika legalizētās pirmās elektronisku maksājumu alternatīvas, tādējādi ļaujot arī mobilajiem sakaru operatoriem un mazumtirgotājiem pildīt atsevišķas banku funkcijas.
Šī brīža situācijā ir jāakcentē trīs momenti:
a) tiks radīti jauni maksājumu pakalpojumu provaideri;
b) viņi integrēsies ES banku struktūrā - ierobežot šo provaideru darbību aizliegs likums;
c) sākot ar 2018. gada janvāri, izmantojot bankas pakalpojumus pēc vienotiem noteikumiem, ar maksājumu pakalpojumu provaideru starpniecību varēs pārskaitīt naudu uz jebkuru eirozonas punktu.
Bez tam, ir pieņemta ''Rezolūcija par savstarpējās apmaiņas komisijas maksas ierobežojumu'' (MIFR, Merchant Interchange Fees Regulation). Šī Eiropas rezolūcija nosaka starpbanku komisijas maksas augšējo limitu bankas karšu turētājiem 0,2–0,3% apmērā.
Lietas būtība ir sekojoša: par katru darījumu mazumtirgotājs savai bankai maksā nodevu, kuru galvenokārt veido maksa par transakciju un maksājumu kartes izmantošanu, kā arī marža par konkrētās bankas pakalpojumiem. Pēc šīs nodevas atskaitīšanas, banka izmaksā uzņēmējam atlikušo preces cenas summu. Tad lūk, tagad banku marža ir likumīgi samazināta līdz vēsturiskajam minimumam.
Un tas viss stimulē uzņēmējus uz banku sistēmu bāzes radīt jaunas maksājumu pakalpojumu sistēmas.
Ir skaidrs, ka bankās Briseles iniciatīva īpašu sajūsmu izraisīt nevar, jo arī nezaudējot monopolu, tās tomēr zaudē savu prioritāro stāvokli naudas pārskaitījumu sektorā. Eiropas bankas jau ir aprēķinājušas, ka 2007. gadā PSD ieviestās inovācijas tām izmaksāja 6 miljardus eiro.
Taču arī 2015. gada 5. maijā Eiropas Parlamentā atbalstītā, otrā šīs direktīvas redakcija nesīs bankām jūtamas pārmaiņas. Finextra aptaujas dati liecina, ka tikai 14% Eiropas banku šo jauninājumu uztver pozitīvi: piemēram, ES-28 bankas ir apņēmušās atvērt savus API (pielikumu programmēšanas interfeisu) ar mērķi palielināt konkurenci finanšu, jo īpaši mobilo un online maksājumu, sektorā caur brīvu pieeju nebanku uzņēmumu segmentam. Taču arī banku, jo ir sagaidāms, ka daļa nacionālo banku strādās tieši šajā pašā virzienā.
Un vēl viena nianse: identifikācija prasības bankās kļūs stingrākas. Kārtējā Eiropas direktīva nosaka, ka, sākot ar 2017. gadu, maksājumu pakalpojumu provaideriem būs jāievieš jauni noteikumi, kuros jāiekļauj arī obligātā divfaktoru autentifikācija un kanālu, pa kuriem tiek pārraidīti lietotāju personīgie dati, drošības garantija.
