Latvijas ekonomikas pieaugums pagājušajā gadā salīdzināmās cenās bija 2,7%, lai gan daudzi banku eksperti cerēja, ka pēc precizēšanas tas būs 2,8-3%.
2015. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 24,376 miljardi eiro, bet Finanšu ministrija (galvenā atbildīgā iestāde par valsts budžeta izpildi) prognozēja, ka IKP būs 24,56 miljardi eiro.
Spriežot pēc Latvijas ekonomikas struktūras, pašlaik tā balstās uz trīs vaļiem:
1) tirdzniecību,
2) darījumiem ar nekustamo īpašumu,
3) apstrādes rūpniecības nozari,
Minēto nozaru ieguldījums valsts IKP pagājušajā gadā veidoja attiecīgi 13,9%, 12,5% un 12,2%. Gada laikā pieaugums tajās bija par 3,7%, 3% un 4,3%.
Toties stāvoklis nav tik spožs divās citās lielās nozarēs — būvniecība (6,5% IKP) un transports, uzglabāšana un noliktavu saimniecība (9,5% IKP). Pirmajā no minētajām ir ievērojams kritums par 1,1%, bet otrajā – neliels samazinājums par 0,1%. Būvniekiem atliek tikai cerēt, ka tiks realizēti no Eiropas Savienības fondiem finansētie projekti, bet pārvadātājiem – uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos Krievijā.
Tomēr neviendabīga aina ir arī kopumā sekmīgās nozarēs. Piemēram, apstrādes rūpniecībā pieaugums balstās uz panākumiem, ko sasnieguši kokapstrādātāji (+7%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji (+40%), kā arī mēbeļu ražotāji (+14%). Pārtikas rūpniecība joprojām ir pielāgošanās procesā jaunajiem tirgiem, jaunajām nišām. Pagājušajā gadā saražotās produkcijas apjomi šajā nozarē ir samazinājušies par 5%. Par 4% samazinājusies metālizstrādājumu ražošana.
Labus panākumus ir sasniegusi pakalpojumu nozare. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare dod nelielu ieguldījumu IKP (1,9%). Tomēr pagājušajā gadā tā ir panākusi ievērojamu pieaugumu par 6%. Daļēji to var izskaidrot ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un attiecīgi lielāku viesu pieplūdumu saistībā ar dažādiem pasākumiem. Arī informācijas un komunikāciju pakalpojumi palielina savu daļu IKP. Šīs nozares ieguldījums IKP ir 4,8%, un ir sasniegts pieaugums par 3,3%.
Nebūtu jāpaļaujas uz vietējo pieprasījumu kā uz ekonomikas dzinējspēku. Tas ir ierobežots ar Latvijas iedzīvotāju zemo maksātspēju un iedzīvotāju mazo skaitu. Latvija joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tādēļ vislielākie riski attīstībai ir saistīti ar globālās ekonomikas attīstību.
