Lielākoties tas it noticis, pateicoties atlikuma palielinājumam uzņēmumu kontos. Mājsaimniecību segmentā apjoma pieauguma tempi bija diezgan mēreni.
Uzņēmumu noguldījumu summa mēneša laikā strauji pakāpusies par 5,1%, bet gada laikā - par 18,8%. Naudas līdzekļi mājsaimniecību kontos vairojās daudz pieticīgākos tempos - attiecīgi par 0,7% un 6,4%.
Varētu šķist, ka lielāks noguldījumu apjoms rezidentu kontos ir laba zīme. Diemžēl ļoti liela šīs naudas daļa ir pasīva un ekonomikas attīstībā īpaši nepiedalās. Uzņēmuma gaida un nevar vien sagaidīt ES finanšu programmas, politiķi - kaut cik pieņemamu tautsaimniecības apgrozījumu un IKP tempu pieaugumu, savukārt baņķieriem izejvielu vairumtirdzniecības tirgū un Centrālās bankas kontos vērojamo negatīvu procentlikmju periodā ir jāiztiek ar mazāku peļņu.
Pašlaik situācija ir tāda, ka vesela virkne lielo Skandināvijas banku atklāti apsver iespēju piešķirt lielāko klientu apjomīgākajiem noguldījumiem negatīvas procentu likmes. Pirms pusotra gada, kad Eiropas Centrālā banka ieviesa negatīvu depozītlikmi komercbankām, Latvijas kredītiestādes vienā balsī skandināja: mūsu klientiem par saviem noguldījumiem jāpiemaksā nebūs. Pašlaik baņķieri savā retorikā vairs nav tik pārliecināti. Taču viens ir skaidrs: tos, kuri ir noguldījuši mazas summas šī tendence pagaidām neskars.
Tomēr nauda vienkārši guļ kontos, un šo līdzekļu īpašnieki nemaz nesteidzas novirzīt tos investīcijām un bankas kredītu līdzfinansēšanai. Rezultātā jauno aizdevumu apjoms nav tik liels, lai varētu kompensēt senāk izsniegto aizdevumu dzēšanu. Piemēram, februārī Latvijas rezidentu banku kredītportfeļi mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumiem izsniegto aizdevumu sadaļā turpināja plakt. Palielinājums bija vērojams tikai nebanku finanšu organizācijām izsniegto aizdevumiem.
Latvijas Banka informē, ka vietējiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums februārī samazinājās par 0,1%; nefinanšu uzņēmumiem - par 0,1%, mājsaimniecībām - par 0,2%. Nefinanšu uzņēmumiem izsniegto aizdevumu atlikums samazinājās par 2,2%, savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums par 4%.
Diemžēl pastāv liela varbūtība, ka līdzīgas tendences mēs novērosim arī turpmāk: arī nākamajos 2016. gada mēnešos mājsaimniecību kreditēšanas un noguldījumu sektora attīstīšana, visticamāk, virzīsies uz priekšu mērenos tempos.
