Latvijā darbojas seši privātie pensiju fondi (5 atklātie un 1 slēgtais), kuri piedāvā 15 pensiju plānus (5 sabalansētos un 10 aktīvos). Izņemt no PPF savu kapitālu var tikai sasniedzot 55 gadu vecumu, turklāt PPF dalībnieks var veikt iemaksas vai apturēt iemaksu veikšanu, palielināt vai samazināt tās, kā arī mainīt iemaksu regularitāti pēc saviem ieskatiem.
Latvijas Komercbanku asociācijas dati liecina, ka Latvijas PPF dalībnieku kopējais kapitāls šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās tikai par 1,4 milj. eiro, sasniedzot 331,8 milj. eiro apmēru.
Tas varētu būt skaidrojams ar gada sākumā finanšu tirgos piedzīvoto spēcīgo turbulenci.
Taisnības labad ir jāpiebilst, ka PPF neto naudas plūsma (starpība starp iemaksāto un izņemto naudu) saglabājas pozitīva. Taču, salīdzinot ar 2015. gada pirmo ceturksni, iemaksāto līdzekļu kopsumma atskaites periodā ir izteikti samazinājusies.
Šī gada pirmajos trijos mēnešos PPF dalībnieki novirzīja savu pensijas plānu izpildei 12,7 milj. eiro jeb par 16% mazāk nekā 2015. gada pirmajā ceturksnī. Interesanti, ka pēdējo 12 mēnešu laikā PPF dalībnieku skaits ir palielinājies par 18 tūkstošiem, sasniedzot 258,7 tūkstošus.
Tātad šis straujais samazinājums ir skaidrojams ar to, ka mazākas ir kļuvušas katra dalībnieka individuālās iemaksas. Tam par iemeslu varētu būt gan dalībnieku finansiālā stāvokļa pasliktināšanās, gan arī viņu intereses zudums un nevēlēšanās investēt, redzot PPF zemos ienesīguma rezultātus šī gada pirmajos mēnešos.
Finanšu tirgos vērojamo kraso kritumu un kāpumu dēļ PPF sabalansēto plānu ienesīgums (ar akciju daļu zem 30%) ir spējis noturēties pozitīvajā zonā, taču veidoja vien 0,17%. Savukārt aktīvo plānu ienesīgums (ar akciju daļu līdz 100%) iegāja mīnusos (-1,27%). Iespējams, ka šādi rezultāti neatstāja vienaldzīgus ar PPF individuālos dalībniekus.
Taču nevajadzētu aizmirst, ka pensiju fondi ir līdzekļu ieguldījums ilgtermiņā. Tādēļ ir jāskatās nevis uz viena ceturkšņa laikā, bet gan 5-10 gados sasniegtajiem rezultātiem. Uz 2016. gada 31. martu PPF pensijas plānu investīciju vidējā atdeve 10 gadu laikā veidoja 3,14% gadā.
