Pirmkārt, Latvijas Finanšu ministrijai izdevās aizņemties naudu ar fantastiski izdevīgiem nosacījumiem. Latvijas vērtspapīru ienesīgums ir 1,514% gadā - Latvijai vēl ne reizi nebija izdevies aizņemties pie tik zemām likmēm.
Otrkārt, kredīta pamatsumma būs jāatmaksā mūsu bērniem 2036. gadā. Arī 20 gadu ilgs termiņš Latvijai ir dots pirmo reizi.
Gribētāju kreditēt mūsu Republiku bija trīsreiz vairāk nekā vajadzīgs. Zemās likmes un augstais obligāciju pieprasījums parāda Latvijas ekonomiku ļoti pozitīvā gaismā - investoruprāt, tā ir stabila un prognozējama.
Iegūtie 650 miljoni eiro tiks izlietoti, tai skaitā, veco kredītu atmaksai. Šī gada pirmajā ceturksnī valsts ārējais parāds bija 8,4 miljardi eiro jeb 33% no 2016. gadā prognozētā IKP. Tas ir daudz vai maz?
No daudzu rietumu valstu skatu punkta Latvija demonstrē slavējamu vēlmi nedzīvot kredītā. Mūsu 33% izskatās daudz labāk par Spānijas ārējo parādu, kur burtiski šajās dienas pirmo reizi vairāk nekā 100 gadu laikā valsts ārējais parāds pārsniedza 100% no IKP. Vēl ļaunāk klājas ASV un Itālijai, kuras jau sen ir samierinājušās ar parādiem virs gada IKP. Arī Singapūra kaut kā turas ar saviem 408%.
No otras puses, 33% nozīmē, ka Latvija ir nonākusi kredītu atkarībā no ārējām finanšu injekcijām. Vēl jo bēdīgāk tas ir tāpēc, ka pastāv arī pozitīvi piemēri, turklāt tie nav tālu jāmeklē. Ziemeļos tā ir Igaunija (8-10% no IKP), bet austrumos Krievija (12%). Vispār jau daudzas pasaules valstis atsakās dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Bagātais Brunejas sultanāts Āzijas dienvidaustrumu daļā var lepoties ar nulles ārējo parādu. Neliels tas ir arī Alžīrijai - 3%, Irānai - 4% (te gan taisnības labad ir jāatzīst, ka Teherāna varbūt arī vēlētos aizņemties, taču aizdevēju nav). Droši vien arī Ķīnas ekonomika neizjūt īpašas neērtības savu 16,2% dēļ.
Ja mēs runājam par absolūtajiem skaitļiem, par ārējā parāda dubultošanos Latvijas ir "jāpateicas" nesenajai 2008.-2010. gadu krīzei. Tieši tad Godmaņa vadītā valdība, glābjot saļodzījušos banku sistēmu un Latvijas ekonomiku kopumā, vienkārši bija spiesta izstiept lūdzošu roku kreditoru virzienā. Labi, ka pasaulē ir daudz labu ļaužu. Kas tik nesteidza novērst Latvijas defoltu: ES, SVF, ERAB, Pasaules banka, Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija, Čehija un pat Polija un Igaunija.
Galarezultātā Latvija aizņēmās 4,5 miljardus eiro. Nu ir pienācis parādu atmaksas laiks - labs parāds ir atdots parāds.
