Ņemot vērā hroniski nepietiekami finansētās "bezmaksas" medicīnas bēdīgo stāvokli, obligātā veselības apdrošināšanas sistēma varētu būt pareizais situācijas risinājums.
Atšķirībā no valsts sistēmas, obligātā veselības apdrošināšanas sistēma veicinātu konkurenci pašā nozarē, un tas ļautu efektīvāk izmantot pieejamo finansējumu.
Nodokļi Latvijā šobrīd tāpat ir diezgan augsti, un, ja tos veselības aprūpes sistēmas finansēšanas nolūkā palielinās vēl vairāk, šī sistēma tiks iedragāta pašos pamatos.
Eksperti skaidro, ka obligātās veselības apdrošināšanas sistēma paredz šādu kārtību:
— nodarbinātie valsts iedzīvotāji iegādājas privātuzņēmumu apdrošināšanas polises,
— šie uzņēmumi no savas puses slēdz ar ārstniecības iestādēm pakalpojumu sniegšanas līgumus.
Savukārt valsts apdrošina tādas savu pilsoņu kategorijas kā bērni, pensionāri un trūcīgie iedzīvotāji.
Lai ieviestu obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu ir nepieciešams tiesiskais regulējums, kurš pašlaik vēl nav izstrādāts. Tāpat ir svarīgi, lai šajā sistēmā tiktu iekļauti nevis daži procenti turīgāko, bet gan pilnīgi visi valsts iedzīvotāji. Savādāk tā nebūs efektīva.
Tikpat svarīgi ir noskaidrot, cik tad patiesībā maksā veselības aprūpes pakalpojumi Latvijā. Aprēķini liecina: ja visi Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji par 25 eiro mēnesī jeb 300 eiro gadā iegādātos veselības apdrošināšanas polisi, veselības aprūpes nozares finansējums palielinātos no 292,8 līdz 330,8 miljoniem eiro.
Aptuveni tāda summa ir nepieciešama, lai noturētu Latvijas veselības aprūpes sistēmu virs ūdens.
Šāda tipa veselības apdrošināšanas sistēma ir ieviesta Holandē. Starpība vien tā, ka 300 eiro vidusmēra holandietim principā ir paceļama summa, turpretī 20 līdz 25% Latvijas iedzīvotāju 300 eiro ir viena mēneša ienākumi.
Salīdzinājumam: Holandē mēneša vidējā darba alga ir 2800 eiro, Latvijā - 633 eiro. Taču ļoti daudzu Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumiem līdz vidējai mēneša algai vēl ir patālu…
