Jautājumu patiešām ir ļoti daudz, tie birst kā no pārpilnības raga. Un ne uz vienu pagaidām vēl nav saņemta skaidra atbilde. Viss pats kaut kā nokārtosies? Varbūt ES un Lielbritānijas līderi vēl ieslēgs atpakaļgaitu?
Vislielākās šaubas izraisa notikušā referenduma statuss - kā zināms, tam bija nevis obligāts, bet tikai ieteikuma raksturs. Ieteikumos, protams, var ieklausīties, taču tos var arī ignorēt.
Eiroparlamentārieši jau ir izdomājuši labu formulējumu: "nedrīkst nodot atsevišķas valsts tautas nobalsošanai jautājumus, kuri skar Eiropas Savienību kā vienotu veselumu". Tas, saprotams, ir attiecināms arī uz Lielbritānijā notikušo referendumu.
Eiropas vēsturē var atrast gana daudz tautas pieņemto lēmumu ignorēšanas piemēru. Tā, 2009. gadā 96.2% Katalonijas iedzīvotāju nobalsoja par sava apgabala neatkarību un atdalīšanos no Spānijas.
Nu un tad?
Nekas nav noticis, Barselona kā bija, tā arī palika Madrides pakļautībā.
Tomēr, ja tik klaja tautas vēlmju ignorēšana nav īsti pieņemama, var jau arī nobalsot atkārtoti. Kā tas notika, piemēram, Dānijā, kuras iedzīvotāji 1992. gadā nobalsoja pret Māstrihtas līguma ratifikāciju (šis dokuments faktiski ir kalpojis par pamatu Eiropas Savienības izveidei tās pašreizējā formā), bet 1993. gadā jau par to.
Tā tas notika arī Īrijā, kura 2008. gadā nobalsoja pret Lisabonas līgumu, savukārt atkārtotā 2009. gada referenduma rezultāts jau bija pilnīgi pretējs.
Uz šo piemēru fona vēl viens Brexit Lielbritānijā vairs nemaz tik ļoti neizceltos.
Taču tas ir nedaudz tālākas nākotnes jautājums. Šobrīd ir svarīgi novilcināt neatgriezenisku lēmumu pieņemšanu un noņemt pirmo šoku pēc visa notikušā, tādēļ labāk ir nesniegt uz minētajiem jautājumiem pārāk konkrētas atbildes. Tā, Deivids Kemerons, kurš sākumā drosmīgi paziņoja par savu atkāpšanos no amata, nedaudz vēlāk piebilda, ka Lielbritānijas izstāšanās process sāksies tikai pēc jauna premjerministra iecelšanas. It kā jau loģiski. Īsti loģiski nav tas, ka uz šo premjeru jāgaida līdz rudenim. Atnāks, sāks palēnām iedziļināties visos jautājuma aspektos, gatavot attiecīgo dokumentāciju ... Un tad, kā saka, vai nu zirgs jau būs nobeidzies, vai jātnieks kājas atstiepis.
Turklāt Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns ir paziņojis, ka Lielbritānijas valdībai nemaz nevajadzētu iesniegt izstāšanās pieteikumu, pirms tā nav pilnībā sapratusi, kāds nākotnē būs ES un Lielbritānijas attiecību modelis. Ko tad īsti nozīmē "pilnībā sapratusi", un kāds tad būs šis salas un kontinenta attiecību modelis? To Eiropā neviens īsti nemāk pateikt, un tātad pie izstāšanās jautājuma iesaistītās puses varētu ķerties klāt kaut kad vēlāk.
Kad? Iespējams, ka nekad.
