Neskatoties uz acīmredzamo kreditēšanas pieaugumu, tas kopumā tiek vērtēts kā pieticīgs. Katrā ziņā tā uzskata Finanšu ministrija, kura saprotot, ka Latvija investoriem pašlaik nav pievilcīga, bankās meklē potenciālos finanšu resursus ekonomikas stimulēšanai.
Iespējams, tas izklausīsies jocīgi, taču ierēdņi ir izvirzījuši privātajām kredītiestādēm pilnīgu konkrētu mērķi - trīs gadu laikā palielināt kreditēšanas apjomus par 10%. Interesanti, kas gan notiks, ja komercbankas šim uzstādījumam nepakļausies? Saņems bargu rājienu ar ierakstu personīgajā lietā?
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka nauda bankām patiešām ir. Savās intervijās Skandināvijas banku prezidenti ir lepni deklarējuši, ka viņu kredītiestāžu rīcībā ir vairāki miljardi eiro, kurus varētu ieguldīt Latvijas ekonomikā kredītu formā. Nelaime ir tā, ka bargajā 2008.-2010. gadu krīzē rūdītie Latvijas uzņēmēji nemaz nevēlas apaugt ar jaunu parādu slogu. Savukārt tie, kuri labprāt aizņemtos, vairs neatbilst pēc krīzes paaugstinātajām baņķieru prasībām.
Sanāk tāds kā paradokss: ja pirms pieciem gadiem bankas ar milzīgām pūlēm spēja atgūt no klientiem parādus, tad tagad šīs pašas pūles ir jāpieliek, lai šos parādus viņiem uzspiestu.
Vēl viena problēma: savus parādus Latvijā kārto ne tikai bailīgie. Bankas ir sastapušās ar augstu kredītportfeļu amortizāciju - kredīti tiek ņemti uz salīdzinoši īsiem termiņiem un atmaksāti laikā, tādējādi neļaujot kredītiestādēm saņemt pienācīgu procentu peļņu.
Šo situāciju ļoti labi raksturo būvniecības nozarē notiekošais, kur kreditēšanas apjomi strauji saruka par vienu trešdaļu, toties krasi uzlabojās kredītu atmaksas disciplīna. Būvnieki-parādnieki ir ļoti izteikti (par 36%) samazinājuši kavēto maksājumu skaitu un nesteidzas kreditēties no jauna.
Un tomēr, kā lai izpilda Finanšu ministrijas rīkojumu un palielina kredītportfeļa apjomu (un līdztekus arī no kredītprocentiem gūtos ienākumus)? Laikā, kad potenciālie klienti apiet bankas ar lielu līkumu, tur jau ir tapis vesels kreditēšanas veicināšanas priekšlikumu saraksts.
Cita starpā - atbrīvot reinevestēto peļņu no ienākuma nodokļa, paplašināt valsts garantiju bāzi un palielināt tās apjomu, veicināt privātās un publiskās partnerības projektu attīstību, izstrādāt jaunu nomas likumu.
Ir izvirzīta ideja paplašināt jaunām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem piedāvāto pirmā mājokļa iegādes programmu. Nebūtu slikti atbrīvot no iedzīvotāju ienākumu nodokļa summu, kuru hipotekārā kredīta saņēmēji izmaksā procentos. Pavisam labi - samazināt kancelejas nodevu hipotēkas reģistrācijai.
Īsāk sakot, bumba ir Finanšu ministrijas pusē. Vēlaties vairāk kredītu? Sakārtojiet Latvijas uzņēmējdarbības vidi.
