2016. gads sākās ar 20% lielu kritumu. Neskatoties uz to, ka ''Latvijas Dzelzceļa'' caurlaides spēja svārstās 90 tonnu robežās, izskatās, ka šogad tam tā arī neizdosies pārsniegt 40 milj. tonnu atzīmi. Ar šādiem apjomiem un pašreizējiem tarifiem šī biznesa rentabilitāte tuvojas nullei.
Kopumā KF kravu tranzīts caur Baltijas ostām ir samazinājies par 15-20%, jo īpaši tas ir attiecināms uz lejamajām kravām Latvijas un Igaunijas ostās. Līdz ar miljoniem tonnu kravas ostas zaudē arī miljoniem eiro. Tiek lēsts, ka, Krievijai pārceļot savas naftas un naftas produktu eksportu uz ziemeļrietumu ostām, Baltijas valstu ienākumi 2015.-2016. gadā samazinājās par 120 milj. dolāru.
Turklāt tranzīta un līdz ar to ienākumu zaudējumi pašlaik nav apstādināmi. Šādu ''garantiju'' ir sniegusi Krievijas valsts uzņēmums ''Transņeft'', kurš 2018. gadā grasās pārorientēt kravas plūsmu no Ventspils un Rīgas ostām gan uz savām Baltijas ostām Ustjlugā un Primorskā, gan arī uz Novorosijsku. Šāda pārorientēšana nozīmē, ka no Latvijas aizplūdīs vēl 5 milj. tonnu naftas un naftas produktu.
Visizplatītākais kravas plūsmu samazinājuma skaidrojums ir šāds: Krievija ir nolēmusi noslogot savas pēdējo desmit gadu laikā atjaunotās ostas Somijas līcī.
Ko darīt? Principā atbildēt var arī uz šo jautājumu. Ir jāmeklē Krievijas kravu aizstājējs. Patiesībā šie meklējumi jau ir sākušies - Latvijas tranzīta nozares speciālisti mēģina piesaistīt kravas no Ķīnas, Baltkrievijas un Kazahstānas. Taču atteikties no cīņas par strauji izsīkstošo Krievijas tranzītu arī neviens negrasās.
Mūsu topmenedžeri ar savām prezentācijām par Latvijas ostu sniegtajām priekšrocībām ir Maskavas, Pekinas, Minskas un Astanas pastāvīgie viesi. Tomēr Latvijas transporta nozarei patiešām liktenīgs pavērsiens ir gaidāms novembra sākumā Rīgā, kad uz ''16+1'' samitu ieradīsies 16 Austrumeiropas un Centrāleiropas valdību vadītāji, kuriem pievienosies ĶTR Valsts padomes premjers Lī Kecans.
Ar ''Jauno zīda ceļu'' tīri teorētiski ir iespējams kompensēt visu zaudēto Krievijas tranzīta apjomu. Jau nākamajā gadā savu darbību var uzsākt maršruts, pa kuru kravas no Ķīnas cauri visai Krievijai transportēs līdz Rīgas ostai. Tur Daugavgrīvas ostās vagonus izkraus, un tālāk krava kuģos uz Oslo vai Stokholmu: piegāde no kravas nosūtītāja līdz saņēmējam ilgs 9 diennaktis, arī muitas procedūras aizņems minimālu laiku.
Tieši šādu ainu savā reklāmas kampaņā cenšas uzburt LR Transporta ministrijas ierēdņi. Vai viņiem izdosies pārliecināt par to kravu nosūtītājus taps skaidrs novembrī pēc Kecana biedra vizītes Rīgā.
