Tā, 2016. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto alga Igaunijā bija 1163, Latvijā - 838, bet Lietuvā - vien 722 eiro.
Darbaspējīgajiem līdzi cilpo arī pensionāri. 2016. gada otrajā ceturksnī vidējā vecuma pensija Igaunijā bija 391, Latvijā - 295, bet Lietuvā - 255 eiro.
Taču šogad ir iezīmējusies jauna tendence: cenšoties panākt ziemeļu atalgojumu, arī algas reģiona dienvidos ir sākušas strauji kāpt.
Visstraujākais algas pieaugums (+8,1%), salīdzinot ar 2015. gada otro ceturksni, ir fiksēts Lietuvā. Arī Igaunijā algas palielinājās par ļoti ievērojamajiem 7,6%. Diemžēl Latvijā tie bija tikai 3,3%.
Savukārt pensijas Lietuvā un Igaunijā pieauga par vidēji 5,4%, bet Latvijā - 2,6%.
It kā nepietiktu ar to, ka algas Latvijā ir piebremzējušas savu kāpumu, tās burtiski rauj uz pusēm trūcīgie un labi nodrošinātie Latvijas iedzīvotāji. Šī gada maijā algu, kura nepārsniedza 70 mēnesī, saņēma 21. tūkst. iedzīvotāju. Tai pat laikā 17,5 tūkst. nodarbināto pelnīja no 2000 līdz 2500 eiro.
Valstij, kurā iedzīvotāju ienākumu līmenis var atšķirties pat 30 reizes, ir par ko padomāt. Latvijas valdība cenšas apkarot šo tendenci. Diemžēl problēma tiek risināta no nepareizās puses. Latvijā jau ir ieviests tā saucamais solidaritātes nodoklis algām virs 4 tūkst. eiro. Politiķi vēl joprojām izskata jautājumu par progresīvās nodokļu sistēmu: atņemt turīgajiem, atdot trūcīgajiem. Taču daudz labāk būtu mēģināt aizvilkt zemās algas līdz pienācīgam līmenim, nevis censties novilkt cilvēka cienīgu atalgojumu līdz nožēlojamam.
Taisnības labad jāpiebilst, ka arī pareizajā virzienā tiek strādāts. Līdz 2020. gadam plānots samazināt mazkvalificēto strādnieku skaitu līdz 20% (iepriekšējā 31% vietā). Tai skaitā, uzlabojot iedzīvotāju izglītības līmeni.
Labumu, ko sniedz papildu izglītība un kvalifikācija, apliecina pēdējie dati par atalgojuma līmeni dažādos ekonomikas sektoros. Vislabāk apmaksātās darbavietas ir atrodamas bankās, finanšu un apdrošināšanas uzņēmumos. Šeit 2016. gada otrajā ceturksnī cilvēki pelnīja vidēji 1869 eiro mēnesī. Savukārt viszemāk apmaksātajā saimnieciskās darbības sektorā - viesnīcās un restorānos - tie bija vien 557 eiro.
Finansisti no viesmīļiem cita starpā atšķiras ar savu izglītības līmeni. Ja izglītību varētu izteikt eiro valūtā, šajā gadījumā starpība būs trīskārša. Lūk, vēl viens iemesls trīsreiz izsaukties ''Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!".
