Arī šī gada otrajā pusgadā galvenais Latvijas ekonomikas dzinulis bija iekšējais patēriņš, kurš gada griezumā ir pieaudzis straujāk nekā pirmajā pusgadā. Tā kā algas turpināja augt, bet mazumtirdzniecības cenas kopumā nedaudz saruka, to varētu saukt par prognozējamu rezultātu.
Kaut gan faktiskais IKP izrādījās jūtami zemāks par valdības prognozēto, nodokļi pašlaik vēl tiek iekasēti pēc plāna. 2015. gada pirmajā pusgadā nodokļu ieņēmumi gada griezumā sasniedza gandrīz 30% no IKP, savukārt šī gada pirmajā pusgadā tas bija jau 31%. Situācija ar budžetu ir stabila.
Ir sagaidāms, ka 2016. gada otrajā pusgadā ES fondu piešķirtās naudas apgrozījuma tempi palēnām pieaugs, līdztekus veicinot lielāku aktivitāti investīciju jomā. Taču tas nevarēs kompensēt gada sākumā piedzīvoto vājuma brīdi, tādēļ IKP pieauguma prognoze šim gadam ir vien aptuveni 2%.
Galvenie faktori, kuri, iespējams, piebremzēs Latvijas ekonomisko izaugsmi, ir saistīti ar ārpus Latvijas notiekošo: lēnāku ES ekonomisko attīstību kopumā un ģeopolitiskajā lauciņā valdošo neskaidrību.
Globālās ekonomikas attīstība joprojām ir nevienmērīga un diezgan lēna. Saskaņā ar jaunākajām prognozēm lielāko Rietumu valstu - ASV un Vācijas - ekonomiskās izaugsmes tempi palēnināsies. Eirozonā nākamajos divos gados tie kopumā saglabāsies aptuveni 1.5% līmenī.
Brexit ir nedaudz iedragājis Lielbritānijas ekonomiku, taču Anglijas Bankas atbalsts, visticamāk, ļaus tai izvairīties no sāpīgas recesijas, un Lielbritānijas ekonomika turpinās savu lēno, taču nepārtraukto izaugsmi. Reāli jau Brexit vēl nav noticis. Izstāšanās sagatavošanas procedūra sāksies tikai nākamā gada vidū, savukārt izstāšanās procedūra kā tāda - ne agrāk par 2019. gadu.
Labā ziņa - ir beidzies recesijas periods Krievijā. Taču atkopšanās būs ilga. Tas ir saistīts gan ar to, ka nav vērojams īpašs naftas cenu kāpums, gan arī ar to, ka valsts ietekme uz ekonomiku joprojām ir pārāk liela.
Ģeopolitiskie riski var piespiest globālo ekonomiku attīstīties pēc sliktākā scenārija. Tuvāko gadu laiku pasaule ne vienreiz vien nonāks krustcelēs, un katrs nepareizs lēmums var ļoti sāpīgi atsaukties uz atsevišķu valstu ekonomiku.
Šī gada oktobrī ir jānotiek tautas nobalsošanai Itālijā, novembrī ir ASV prezidenta vēlēšanas, 2017. gadā ir jāievēl jauns Francijas prezidents un parlaments, bet 2018. gadā beigsies Putina prezidentūras laiks. Ikviens no šiem politiskajiem procesiem var lielākā vai mazākā mērā ietekmēt Latvijas ekonomiku.
