шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Arturs Jeresjko − No strādniekiem par aristokrātiem

Arturs Jeresjko − No strādniekiem par aristokrātiem

Gada laikā Latvija ir zaudējusi 3,2 tūkstošus darbavietu. Protams, skatoties proporcionāli, šie 0,4 procenti šķiet relatīvi zems rādītājs. Tomēr tendence ir negatīva.

 

Jāpiebilst, ka šajā gadījumā runa ir tikai par aizņemtajām darbavietām. Valdība un uzņēmēji var ražot jaunas darbavietas divreiz lielākā ātrumā, taču iedzīvotāju skaits Latvijā kāds nu ir tāds ir. Respektīvi, darbavietu skaita samazināšanās drīzāk liecina par darbinieku nevis darba trūkumu.

Kopumā šī gada otrajā ceturksnī mūsu 2 miljonus lielajā Latvijā bija 891,2 tūkstoši darbavietu. Ar darbu Latvijas iedzīvotājus nodrošina galvenokārt privātais sektors (vairāk nekā 600 tūkstoši darbavietu). Aptuveni viena trešdaļa no nodarbināto skaita strādā sabiedriskajā sektorā, kurš pašlaik kūst vienā tempā ar privāto.

Mazāk cilvēku - vairāk priekšnieku. Interesanti, ka visstraujākais aizņemto darbavietu pieaugums ir fiksēts tieši vadītāja amatos (+2,5 % gadā). Savukārt lielākais darbavietu samazinājums - ''kvalificēto strādnieku un amatnieku'' vidū (-7,4 %).

Iespējams, ka strādnieki mums palēnām iegūst aristokrātu pazīmes, bet varbūt tas ir sava veida motivācijas pasākums - darbinieki paliek savās darbavietās, taču viņiem izsniedz jaunas vizītkartes ar vadītāja, pārvaldnieka, departamenta direktora, ģenerālsekretāra u.tml. titulu (sak, saucies kā gribi, tikai algas pielikumu neprasi).

Tiktāl par amatiem. Runājot par profesijām, jau tradicionāli vislielākās negatīvas izmaiņas skaita ziņā ir būvdarbu vadītāju, mūrnieku, apdares darbu speciālistu un citu būvniecības specialitāšu vidū. Gada laikā darbavietu skaits būvniecības nozarē ir sarucis par 10,2 %. Pavisam nedaudz no būvniecības nozares atpaliek ar to cieši saistītā ''ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde'' (-9%).

Bez darba palikušies būvdarbu vadītāji un citi jomas speciālisti ļoti uzmanīgi seko līdzi Finanšu ministrijas ierēdņiem, kuri atrodas nebeidzamās pārrunās ar Briseli par jaunas Eiropas fondu injekcijas piešķiršanu. Šī nauda pārsvarā tiek izlietota infrastruktūras objektu būvēšanai un rekonstrukcijai un tai vajadzētu parādīties jau tuvāko mēnešu laikā. Tad darbavietu skaita būvniecības nozarē, kā arī būvmateriālu ražošanas uzņēmumos likumsakarīgi pieaugs. Savukārt būvdarbu vadītāji būs spiesti savās presei sniegtajās gaudu intervijās nomainīt plati, nu jau sūkstoties nevis par jaunu objektu, bet gan darba roku trūkumu.

 

Arturs Jeresjko (Артур Ересько) - ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts.

Related items