Latvija nav izņēmums. Diemžēl pie mums šis noskaņojums jau otro gadu pēc kārtas ir negatīvs. Tiesa gan, ar nelielu optimisma devu.
Pēdējā laikā vērojamo, nelielo uzņēmēju pašsajūtas uzlabojumu var saistīt ar ES fondu līdzekļu sadales perioda tuvošanos. Savukārt smagas domas raisa lielā nenoteiktība ārējos tirgos: sankcijas - atbildes sankcijas, Brexit, eirozonas vājā ekonomiskā attīstība, kā arī ES politiskās nesaskaņas un nespēja vienoties kopumā.
Tiesa gan šajās emocionālu pretrunu plosītajās Latvijas uzņēmēju rindās ir arī ļoti optimistiski noskaņoti kapitālisti: kopējo noskaņu mūsu ekonomikā uzlabo informācijas tehnoloģiju (IT) pārstāvji.
Daļēji tas ir saistīts ar IT sektora pieaugošo eksportēšanas potenciālu, bet daļēji ar to, ka mūsu valstī IT jomā bieži strādā gados jauni uzņēmēji. Jaunība, kā zināms, uz dzīvi raugās ar optimismu, neatkarīgi no valdošās ekonomiskās situācijas.
Godīgi sakot, IT jomas speciālistiem ir visas tiesības uz možu garu un labu garastāvokli jebkurā vecumā. Atgādināsim, ka šī nozare ir izspiedusi knapi dzīvību velkošo tranzītu no Latvijas lielāko eksportētāju trijnieka. Kopā ar kokapstrādes un pārtikas produktu ražošanas nozari informācijas tehnoloģijas sniedz vislielāko ieguldījumu Latvijas eksporta kopapjomā.
Arī perspektīvas programmētājiem ir labas. Globālie sociāli ekonomiskie un politiskie procesi ļauj prognozēt, ka nākotnē IT un finanšu pakalpojumu daļa eksportā tikai pieaugs, un tuvākajos gados šo speciālistu profesionālie pakalpojumi var izvirzīt IT nozari Latvijas vadošā eksportētāja pozīcijā.
Ko, starp citu, jau ir sapratušas un akceptējušas mūsu izglītības iestādes, kurās ir sarucis agrāk tik populāro ekonomistu un juristu sagatavošanas programmu skaits, pakāpeniski pieaugot studiju virzienu skaitam programmnodrošinājuma izstrādes speciālistu sagatavošanai.
