Taisnības labad jāpiebilst, ka šajā gadījumā runa nav tikai un vienīgi par lauku iedzīvotāju bēdīgo finansiālo stāvokli vai pārmērīgo taupību. Lauku (viensētas) iedzīvotāji pēc dabas ir konservatīvāki, un tikai bezizejas situācijā pamet mājas, kurās dzīvojuši viņu senči. Cita lieta ''mobilie'' pilsētas iedzīvotāji...
Neviens, protams, neapstrīd, ka pilsētniekiem parasti ir arī lielāki ienākumi. Tas nozīmē, ka rīdziniekiem salīdzinājumā ar lauku iedzīvotājiem ir daudz lielākas iespējas izdarīt pirmo iemaksu un saņemt hipotekāro kredītu.
Taču nedz pirmie, nedz otrie uz banku pēc kredīta nesteidzas. Šī gada vidū Latvijā izsniegto kredītu apjoms bija 4,43 mljrd. eiro. Par 3,6 procentiem mazāk nekā tādā pašā periodā pirms gada. Respektīvi, jaunus kredītus izsniedz kūtrāk, to atdošana un norakstīšana notiek aktīvāk.
Kreditēšanas pakalpojumu sektoru negatīvi ietekmējis mēģinājums ieviest ''nolikto atslēgu'' principu kā obligātu nosacījumu: bankas bija spiestas mainīt savu finansēšanas politiku, un pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem strauji saruka. Pēc tam, kad ''nolikto atslēgu'' principu ieviesa kā neobligātu nosacījumu un iedarbināja valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, šis pieprasījums stabilizējās. Taču līdz pozitīvai dinamikai ir vēl tālu.
Smagā 2008.-2011. gadu krīze nekustamo īpašumu tirgū piespieda Latvijas iedzīvotājus iemācīties rūpīgāk izvērtēt savas iespējas. Labāk vienistabas dzīvoklis rokā nekā hipotēka uz kakla.
Un tomēr: krīzes iespaidā izstrādātais piesardzības reflekss netraucē mazo dzīvokļu īpašniekiem sapņot par lielākiem apartamentiem.
Kāds tad ir ideālais miteklis Latvijas iedzīvotāju gaumē? Aptauja liecina, ka liela daļa iedzīvotāju sapņo par nupat uzceltu privātmāju (ne mazāk kā 100 kv.m) ar 3 līdz 5 istabām. Ideālā variantā kaut kur pie dabas, ar terasi, balkonu un garāžu.
Diemžēl Latvijas iedzīvotāju vēlmes un iespējas joprojām sakrīt retāk, nekā viņiem to gribētos. Aiza starp nekustamo īpašumu, kuru reāli iegādājas, un to, par kuru tikai sapņo, šķiet, nav pārvarama. Atliek vien pacelt glāzi un izsaukties kā vienā vecā, labi pazīstamā filmā:
- Gribu nopirkt māju, bet nevaru. Varu nopirkt kazu, bet negribu. Tad iedzersim par to, lai mūsu vēlmes vienmēr sakristu ar mūsu iespējām!
