Cilvēks jau zina, ka ir slims, bet vēl joprojām iet uz darbu un visus spēkus velta tam, lai izskatītos mundrs. Taču viņš saprot, ka jārēķinās ar mazāku algu. Tālāk - trakāk. Vēl taču jāatrod vajadzīgās zāles!
Ciparos šis ''krīzes sākums'' izskatās sekojoši: caur Latvijas ostām šī gada deviņos mēnešos ir pārvadāta krava 45,9 milj. tonnu apmērā, kas ir par 12,9% mazāk nekā attiecīgajā 2015. gada periodā.
Šo deviņu mēnešu laikā līdere kravas apgrozījuma ziņā bija Rīgas brīvosta, kura pārkrāva 26,8 milj. tonnu, gada laikā zaudējot ''vien'' 10,5%. Tai seko Ventspils osta ar 14,04 milj. tonnu lielu apgrozījumu (-20,5%) un Liepājas osta ar 3,87 milj. tonnu (-2,3%).
Arī Latvijas dzelzceļiem nav ar ko lepoties. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos tie uzņēma kravu vien 34,2 milj. tonnu apmērā - tas ir par 19,6% mazāk nekā tādā pašā periodā pērn.
Situācijas pasliktināšanās galvenokārt ir saistīta ar pakāpenisku Krievijas kravas aizplūšanu. Maskava plāno pilnībā atteikties no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tranzītpakalpojumiem par labu savām Baltijas ostām. Pēdējo deviņu mēnešu laikā Ustjlugas ostas rādītāji ir uzlabojušies par 5,35% (68,5 milj. tonnu). Primorskas ostā šis palielinājums ir 48,3 milj. tonnu apmērā, tas ir par 10,5% vairāk nekā 2015. gadā.
Ekonomika seko politikai. Tiekoties ar lielākajiem Krievijas pārvadātājiem, KF prezidenta speciālais pārstāvis Sergejs Ivanovs formulēja šādu valstiskas nozīmes uzdevumu: visām Krievijas kravām, kuras pārkrauj Baltijas valstu ostās, sākot ar 2020. gadu jābūt pārorientētām uz Krievijas Federācijas jūras ostām.
Vēl agrāk Krievijas valsts uzņēmuma ''Transņeft'' prezidents Nikolajs Tokarevs ziņoja ka turpinās naftas produktu eksporta piegāžu pārorientēšana no Baltijas valstu ostām uz Krievijas Federācijas ostām Ļeņingradas apgabalā.
Uz mākslīgi radītā Krievijas kravu deficīta fona starp Tallinu, Klaipēdu un Rīgu ir sākusies sīva cīņa par tranzītu no Baltkrievijas un Ķīnas. Septembra beigās Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas 71. sesijas ietvaros Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar savu Baltkrievijas kolēģi Vladimiru Makeju, lūdzot paplašināt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas jomā.
Taču uz sadarbību ar Ķīnu mēs varētu likt lielākas cerības. Šeit jau iezīmējas viena otra pozitīva tendence. Tā, novembra sākumā Rīgā ieradās pirmais konteinervilciens no Ķīnas pilsētas Iu.
Un tomēr: trīs vilcieni dienā no Krievijas nav aizstājami ar vienu mēnesī no Ķīnas, kurš turklāt lielāko ceļa daļu brauc pa Krievijas teritoriju, graujot ar Ķīnas kravu transportēšanu saistītās cerības. Ja agrāk tranzīta aspektā Krievija bija atkarīga no mums, tad tagad viss ir pilnīgi otrādi.
