Lielā biznesa nervus visvairāk kairina šādi apstākļi:
1) neskatoties uz to, ka šogad visās trijās Baltijas valstīs ir vērojama pozitīva privātā patēriņa dinamika, par savu preču un pakalpojumu turpmāko nepieciešamību uztraucas 61% lielo Latvijas, 55% - Lietuvas un 40% - Igaunijas uzņēmumu.
2) kā satraukuma iemesls ļoti bieži tiek minēts arī algu jautājums. Latvijā šis jautājums uztrauc 51%, Igaunijā - 41%, bet Latvijā - 24% finanšu nodaļu vadītāju.
3) visās trijās Baltijas valstīs aktuāls ir kvalificēta darbaspēka pieejamības jautājums - šis aspekts uztrauc 43% lielo Lietuvas, 39% - Latvijas un 33% - Igaunijas kompāniju.
Ar darbaspēku saistītie jautājumi joprojām ir to būtiskāko risku sarakstā, kuri jau vistuvākajā nākotnē varētu ietekmēt lielo Baltijas valstu uzņēmumu darbību. Visās trijās Baltijas valstīs samazinās bezdarbs, Igaunijā tas jau ir nokritis līdz 6,5%. Samazinoties brīvajam darbaspēkam, proporcionāli pieaug Latvijas un Lietuvas uzņēmēju satraukums, vērojot aktuālākās tendences darba apmaksas jautājumos.
Savukārt citi ar finansēm saistītie jautājumi, piemēram, procentu likmes, finansējuma pieejamība un valūtas kursa svārstības, faktiski nav šo kompāniju uztraukuma iemesls. Tā, Latvijā finansējuma pieejamība iztrauc vien 5%, bet par procentu likmēm pārdzīvo tikai 7% lielo uzņēmumu.
Tam ir divi skaidrojumi. Pirmkārt, lielais bizness pēdējo gadu laikā ir cītīgi veidojis finanšu rezerves un tagad var tās izmantot. Otrkārt, konkurence Latvijas banku sektorā ir ļoti liela, tādēļ banku klientiem ir visas izredzes sagaidīt no tām izdevīgus piedāvājumus.
Nospiedošais Baltijas lielāko uzņēmumu finanšu direktoru vairākums (88% Latvijas un Lietuvas, 74% Igaunijas) ir pārliecināti, ka nākamos 12 mēnešus procentu likmes saglabāsies iepriekšējā līmenī. Salīdzinoši neliela finansistu daļa saskata priekšnosacījumus procentu likmju paaugstināšanai - ar šādu prognozi klajā ir nākuši 18% Igaunijas un 8% Latvijas un Lietuvas lielo uzņēmumu.
