Tā, 2016. gada 3. ceturksnī Latvijā strādāja 895 tūkstoši cilvēku jeb 61,8% no kopējā iedzīvotāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinājumam: šis rādītājs Eiropas Savienībā saglabājas 58,9% līmenī.
Vēl lielāka plaisa starp Latviju un Eiropu iezīmējas, apskatot, cik tad nodarbināto vidū ir sieviešu.
Latvijā sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmenis pārsniedz ES sieviešu vidējo ekonomiskās aktivitātes līmeni par 4,9 procentpunktiem. Saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem datiem (par 2015. gadu) šis rādītājs Latvijā bija 63,2% līmenī, Eiropas Savienībā vidēji - 58,3%. Turklāt ekonomiski neaktīvo sieviešu skaits Latvijā (36,8%) pagājušajā gadā bija mazāks par vidējo ES rādītāju (41,7%).
Taču, neskatoties uz to, ka Latvijā sievietes strādā vairāk, pelna viņas mazāk. Katrā ziņā 2015. gadā bruto alga darbiniecēm bija par 16,2% mazāka nekā darbiniekiem.
Pēdējā laikā lielie Latvijas uzņēmumi arvien vairāk runā par viesstrādnieku ievešanas nepieciešamību. Kaut gan 2016. gada trešajā ceturksnī Latvijā ir reģistrēti 457,9 ekonomiski neaktīvu iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kuri nekur nestrādā un darbu nemeklē,
iesaistīt šīs darbspējīgās rezerves sabiedriski nozīmīgos darbos pagaidām neizdodas. Lielākā daļa ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju Latvijā ir pensionāri (aptuveni 300 tūkstoši), studenti un skolēni (aptuveni 70 tūkstoši). Vēl aptuveni 50 tūkstoši cilvēku ir potenciālie strādnieki, kuri Latvijas darba tirgu nomainīja pret Rietumeiropas tālēm. Tā kā precīzi skaitļi par šo iedzīvotāju kategoriju pieejami nav, jārēķina aptuveni.
Klāt nāk rantjē, daunšifteri, asociālie elementi un citas iedzīvotāju grupas, kuras diezin vai deg nepacietībā aizpildīt tagad un nākotnē pieejamās darbavietas. Jaunu darbavietu rašanās savukārt būs saistīta ne tikai un ne tik daudz ar Latvijas ekonomisko attīstību, bet gan ar pašreizējo darbspējīgo novecošanu.
Tieši ar kadru deficītu daļēji ir skaidrojams atalgojuma palielinājums Latvijā: pēdējo gadu laikā algas gadā aug vidēji par 5-7 procentiem. Darba dēvēji ir spiesti kaut kā konkurēt cīņā par algotajiem darbiniekiem. Taču kādā šīs cīņas posmā var izrādīties, ka ievest strādniekus no bijušajām PSRS republikām ir lētāk, nekā ''spiest'' strādāt vietējos.
