Cilvēks jau zina, ka ir slims, betvēl joprojām iet uz darbu un visus spēkus velta tam, lai izskatītos mundrs. Taču viņš saprot, ka jārēķinās ar mazāku algu, jo naudiņa nāks tikai par padarīto. Tālāk paliek tikai sliktāk.
Caur Latvijas ostām šī gada deviņos mēnešos ir pārvadāta krava 45,9 milj. tonnu apmērā, kas ir par 12,9% mazāk nekā attiecīgajā 2015. gada periodā.
Vislielākie zaudējumi ir skāruši kravas plūsmas daļu ar nosaukumu "Lejamkravas". Deviņu mēnešu laikā caur Latvijas ostām ir izgājuši 15,5 milj. tonnu šādas kravas (-22,5%). Lielāko tās daļu veido naftas produkti - 14,946 milj. tonnu (-22,8%). Ostās ir pārkrauti 42,4 tūkst. tonnu jēlnaftas (-44,6%).
Runājot par kravas nosūtītāju vēlmēm, priekšroka tiek dota Rīgas brīvostai, kas, pārkraudama 26,8 milj. tonnu, kravas apgrozījuma ziņā šos deviņus mēnešu ir bijusi līderpozīcijās (-10,5%). Tai seko Ventspils osta ar 14,04 milj. tonnu lielu apgrozījumu (-20,5%) un Liepājas osta ar 3,87 milj. tonnu (-2,3%).
Interesanti ir kas cits. Kamēr Latvijas ostas dažādos tempos zaudē Krievijas kravas, Lietuvā kravu apgrozījums tikai pieaug. Tā, Klaipēdā šogad no janvāra līdz septembrim ir pārkrauti 29,89 milj. tonnu, kas ir par 3,4% vairāk nekā šādā pašā periodā pērn. Būtinge ir apkalpojusi 6,8 milj. tonnu (+6,5%).
Lietuvas tranzīta apjomi pieaug, pateicoties kravas pārvadājumu šķērssubsidēšanai. Lietuvas dz/c tranzītam ir divi galvenie virzieni: Baltkrievijas tranzīts un ļoti apjomīga kravu loģistika no kontinentālās Krievijas uz Kaļiņingradas anklāvu. Turklāt no Krievijas tranzīta gūtā peļņa ļauj dotēt Baltkrievijas tranzītu no Minskas caur Viļņu līdz Klaipēdas termināliem.
Kā jau zināms, pašlaik uzreiz aiz Minskas, Smaļavičos tiek būvēts Ķīnas-Baltkrievijas industriālais parks ''Veļikij kameņ" ("Lielais akmens"). Visu parka produkcijas loģistiku Baltijas jūras virzienā vēlas pārņemt Lietuvas dzelzceļš un Klaipēdas osta. Lietuvas dzelzceļa monopolista tarifs (aptuveni 3 eiro par vienu tonnu kravas) ir divreiz zemāks par to, ko kravu pārvadāšanai no Smaļavičiem var piedāvāt Latvijas dzelzceļš.
Taču šķērssubsīdiju izraisītais cenu dempings arī nebūs mūžīgs. ES institūcijas jau ir sākušas iztiesāt lietu par Lietuvas tranzīta nozares šķērssubsidēšanas shēmām. Ir izteikts pieņēmums, ka Brisele atzīs šādu Lietuvas rīcību par nelikumīgu, visas šajā virzienā veiktās darbības tiks atceltas, turklāt mūsu dienvidu kaimiņus sagaida naudas sods.
Un tad "Jaunā zīda ceļa" virzīšanas ietvaros Latvija varēs izteikt savu vienoto Latvijas ostu un kravu loģistikas piedāvājumu. Tieši šim piedāvājumam vajadzētu palielināt kravas plūsmu caur Latvijas ostām. Tāda ir teorija. Vai tā sakritīs ar praksi, taps skaidrs jau nākamgad.
