Gada griezumā oktobra eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja mehānismu un eletroiekārtu (-17%) un minerālproduktu (20%) eksporta kritums. Ņemot vērā to, ka šo produktu grupā ir samazinājies arī imports, var teikt, ka eksporta apjoma kritumu oktobrī pamatā izraisīja reeksporta apjomu samazināšanās.
Taču uz leju eksporta rādītājus vilka arī tādu preču grupu eksports kā koksne un tās izstrādājumi (-5%, tai skaitā eksporta apjomu kritums par 20% uz Lielbritāniju), kā arī pārtikas produkti (-3%), kuri pārsvarā tiek ražoti Latvijā.
Pārtikas produktu segmentā vislielākais kritums bija vērojams rapša eksportā, kas skaidrojams ar to, ka šogad tā eksports sākās par mēnesi ātrāk.
Savukārt pozitīvu ieguldījumu eksporta apjomu gada pieaugumā deva būvmateriāli, ķīmiskā produkcija un tekstilizstrādājumi.
Latvijas eksporta un importa apjomi 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos bija mazāki nekā Lietuvā un Igaunijā.
Absolūtajos skaitļos: 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvija eksportēja produkciju 7,471 mljrd. eiro, Igaunija - 8,817 mljrd., bet Lietuva - 16,436 mljrd. eiro apmērā.
Globālais izejvielu cenu kāpums, kā arī lielāks ārējais pieprasījums ļaus eksporta apjomiem šogad palielināties straujāk. Tomēr pasaulē valdošais populisms palielina protekcionisma draudus, kas savukārt Latvijas eksportu ietekmēs negatīvi. Lai nodrošinātu eksporta pieaugumu, ļoti svarīgi ir uzlabot konkurētspēju, apgūstot jaunus tirgus un palielinot pievienoto vērtību Latvijā ražotajām eksporta precēm.
Eksportētāju noskaņojums varētu uzlaboties pēc tam, kad būs pilnīgi skaidra BREXIT ietekme uz ekonomiku un jaunievēlētā ASV prezidenta nostāja ārpolitikas un ārējās tirdzniecības jautājumos. Lai noskaņojums uzlabotos arī uzņēmējiem, kuri neko neeksportē, ir jāstabilizē valsts nodokļu politika un skaidri jāiezīmē valsts attīstības virziens. Uzņēmējiem ir ārkārtīgi svarīgi būt nodokļu politikas un gaidāmo izmaiņu kursā un skaidri zināt termiņus, kuros šīs izmaiņas tiks īstenotas.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, 2017. gadā ir jāspēj saglabāt eksporta apjomus vismaz 2016. gada līmenī jeb aptuveni 10 mljrd. eiro apmērā. Savukārt maksimālais sasniegums būtu izmantot visu, ko dod no jaunā pavērušās ārpolitiskās iespējas, un, sakārtojot Latvijas iekšējo vidi, palielināt Latvijas eksportu par 20%, lai absolūtajos skaitļos tas sasniegtu 12 mljrd. eiro. Kādu scenāriju būs izvēlējusies Latvijas ekonomika, taps skaidrs jau šī gada vidū.
