Starp citu, arī ES un Lielbritānijas šķiršanās process neapšaubāmi ietekmēs eiro vērtību.
To varētu palielināt pret Krieviju izvērsto sankciju atcelšana vai samazināšana. Lai gan arī šeit prognozēt kaut ko konkrētu ir ļoti grūti.
Atsevišķi derētu atzīmēt, ka Eiropas centrālajā bankā (ECB) un ASV Federālajā rezervju sistēmā (FRS) valda pilnīgi dažāds noskaņojums. 2016. gada beigās FRS paaugstināja bāzes procentlikmi un apsolīja 2017. gada atkārtot šo manipulāciju vēl trīs reizes. Savukārt Eiropas Centrālā banka gluži pretēji pagarināja aktīvu pirkšanas programmu līdz 2017. gada beigām (kaut gan sākotnēji bija plānots slēgt to 2017. gada martā).
Tik atšķirīga Eiropas un ASV regulatoru rīcība var novest pie tā, ka arī turpmāk eiro vērtība pret ASV dolāru samazināsies un otrādi. Līdz pat situācijai, ka 2017. gadā 1 dolāra vērtība būs vienāda ar 1 eiro.
Kaut gan: lai kaut kas tāds notiktu, ar FRS un ECB lēmumiem vien būs par maz. Donalds Tramps, kurš apsolīja realizēt protekcionisma politiku, stāsies pie ASV prezidenta amata pienākumu pildīšanas 2017. gada 20. janvārī. No vienas puses - uz šī notikuma fona interese par dolāru var nostiprināties. No otras - Trampa prezidentūra neapšaubāmi nes sev līdzi arī neprognozējamības elementu, un tas varētu likt investoriem ieņemt nogaidošu pozīciju.
Par labu dolāram nenāk arī Apvienoto Arābu Emirātu vadītāju paziņojumi, kuri jau vairākkārt ir draudējuši izņemt savu naudu no ASV investīciju fondiem. Klāt nāk arī manāmās Trampa nesaskaņas ar ĶTR vadību attiecībā uz Taivānas statusu ... Ņemot vērā to, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības kopējais apgrozījums ir mērāms triljonos, šo valstu politiskās nesaskaņas noteikti ietekmēs arī dolāra vērtību.
Kas attiecas uz rubli, šeit - pēc vecās labās tradīcijas - ir jāseko līdzi tendencēm naftas tirgū. Ar 2017. gada 1. janvāri spēkā stāsies OPEC parakstītais līgums, kurš paredz samazināt naftas ieguves apjomus. Globālo naftas ražotāju (ar OPEC valstīm priekšgalā) lēmums paredz samazināt naftas ieguvi no 1,2 milj. barelu līdz 32,5 milj. barelu diennaktī. Šāda naftas apjomu ieguves samazināšana noteikti palielinās izejvielu cenas. Ja barels kļūs dārgāks, arī Krievijas rublis kļūs stiprāks.
Taču šajā Krievijas rublim visā visumā optimistiskajā scenārijā ir divi vājie punkti. Pirmkārt, visām līguma pusēm ir jāizpilda savas saistības. Pirmās atskaites par naftas ieguvi janvārī (kad līgums stājas spēkā) būs pieejamas tikai februārī. Tad arī viss taps skaidrs.
Otrkārt, ja Donalds Tramps oficiāli apstiprinās savus plānus attiecībā uz slānekļa naftas ieguvēju atbalstu, fosilā nafta var strauji nokristies cenā. Līdz ar naftas cenu kritīs arī rublis.
Runājot ilgtermiņā, rubļa pašsajūtu ietekmēs tas, cik apzinīgi Krievija atmaksās savus ārējos parādus, kā arī pret Krieviju vērsto sankciju pastiprināšana vai pavājināšana.
