Pagājušā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar tādu pašu 2015. gada periodu būvprodukcijas apjomi Latvijā nokrita par 22%. Eurostat dati liecina, ka 28 ES valstu vidū šis kritums bija visstraujākais.
Būvniecības nozares problēmu cēloņi ir saprotami visiem. Pašreizējais stāvoklis lielā mērā ir skaidrojams ar valsts makroekonomiskajām problēmām. Deviņu mēnešu laikā Latvijas IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli neizlīdzināti dati) pieauga vien par 1,4%. Kas savukārt ir saistīts ar mazāku investīciju apjomu un vājo ES fondu līdzekļu apguvi.
Apjomu kritums būvniecības nozarē uz šī fona ir pilnīgi loģisks. Tagad ir skaidrs, ka vilcināšanās ES fondu līdzekļu apguvē ir pilnīgi nepiedodama.
Ja situācija nemainīsies, tad apjomu kritums būvniecības nozarē šogad būs 15-20%. Protams, neko labu tas nenesīs, jo šajā nozarē ir nodarbināti aptuveni 70 tūkst. Latvijas iedzīvotāju. Un tas savukārt nozīmē, ka daļa no viņiem zaudēs darbu, bet daļa sāks meklēt darbu ārzemēs. Nevarēs izvairīties arī no bankrotiem.
Pat iztēlojoties, ka ES fondu nauda ieplūdīs nozarē jau tuvākajās dienās, būvniecības apjomu pieaugums vienalga sāksies ne agrāk par šī gada pēdējo ceturksni.
Taču līdzās naudas trūkuma problēmai pastāv arī kāda cita - pārmērīgs finansējums. Ja neizdosies vienmērīgi sadalīt Eiropas Savienības līdzfinansētos projektus, tad 2018. gadā mūsu būvniecības nozarei var nākties piedzīvot burbuli, kuru būs mākslīgi radījusi valsts. Tas būs laiks, kad sāks realizēt ne vien Eiropas Savienības līdzfinansētos, bet arī Eiropas programmas Connecting Europe facilities infrastruktūras - dzelzceļa elektrifikācijas, Trešā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma, ''Kurzemes loka'' izbūves no Ventspils uz Rīgu - un citus projektus.
Jāņem vērā arī tas fakts, ka 2018. gads būs pēdējais, kad ES fondu līdzekļi būs pieejami ceļu būvniecībai. Nozarē strādājošie uzņēmumi cīnīsies par darbaspēku, tādēļ, visticamāk, lielākas kļūs gan algas, gan arī maksa par speciālistu pakalpojumiem. Tai pat laikā riskam var tikt pakļauta arī izpildāmo darbu kvalitāte.
Tiek plānots, ka 2017. gadā būvprojektos investētie līdzekļi pārsniegs 600 milj. eiro. 2018. gadā tiek prognozēts pieaugums vēl par 8%, bet 2019. gadā vēl par 10%. Šāds kāpums neizbēgami slikti atsauksies uz kvalitāti un produktivitāti un novedīs pie cenu kāpuma.
Nozarei nāksies atrast vēl papildu 6-10. tūkst. strādnieku, un paveikt to nebūs viegli. Atrast kvalificētu darbaspēku īsā laikā nevar, tādēļ nāksies apsvērt viesstrādnieku piesaistīšanu.
Galarezultātā finansiālo ''sausuma'' periodu pārdzīvojušie būvstrādnieki, iespējams, saskarsies ar naudas ''plūdiem''. Ekonomiskais klimats Latvijā acīm redzami neveicina mierīgu un prognozējamu būvniecības nozares attīstību.
