Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pilnīgi viennozīmīgi paziņoja, ka atstājot Eiropas Savienību, Lielbritānija atstās arī šī bloka vienoto tirgu. Tādējādi briti ir atteikušies no ''vieglā'' izstāšanās scenārija, dodot priekšroku kaut kam sarežģītākam.
Pēc vasarā notikušā referenduma Lielbritānija pierādīja, ka, pateicoties iespaidīgajam pakalpojumu sektoram un privātajam patēriņam, tās ekonomika ir salīdzinoši stabila. Taču paziņojums par ''šķiršanās procedūru'' ar kontinentu neizbēgami novedīs pie augstākas inflācijas (2,5% apmērā) un IKP pieauguma tempu samazināšanās (līdz aptuveni 1%).
Arī investīciju apjoms ies mazumā vismaz līdz brīdim, kamēr nebūs pilnīgi skaidri galīgie pārrunu rezultāti Brexit jautājumā. Būvniecības un mašīnbūves nozares, iespējams, ietekmēs importējamo materiālu augstās cenas. Tai pašā laikā eksporta nozares īstermiņā varētu būt pat ieguvējas, jo mārciņas vērtība neizbēgami kritīs.
Taču ja par ekonomiskajām problēmām Londonai viss ir skaidrs, tādēļ saprotams, kā tās risināt, tad politisko situāciju prognozēt ir grūtāk.
Uzreiz pēc Terēzas Mejas runas, kurā viņa iepazīstināja parlamentu ar likumprojektu par valsts izstāšanos no ES, Skotijas pirmā ministre Nikola Sterdžena paziņoja, ka jauna tautas nobalsošana par Skotijas neatkarību šobrīd kļūst ''praktiski neizbēgama'. Par palikšanu Eiropas Savienībā pagājušajā gadā nobalsoja 68% Skotijas vēlētāju, un Mejas lēmums par vienotās tirgus zonas atstāšanu tuvina Skotiju otrajam referendumam par Skotijas izstāšanos no Apvienotās Karalistes.
Premjerministres runa ieviesa lielāku skaidrību attiecībā uz britu valdības izvirzītajiem mērķiem. Taču galarezultāts būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā katra no Eiropas Savienībā palikušajām 27 dalībvalstīm - Latviju ieskaitot - būs gatava piekāpties Londonai.
Latvijas nostāja šobrīd ir konkrētas nostājas trūkums. Šo situāciju spīdoši raksturoja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš: pārrunu process ar Lielbritāniju par tās izstāšanos no Eiropas Savienības atgādina stāstu ar Vinniju Pūku un viņa draugiem: ''Kristofers Robins gāja projām. Neviens nezināja, kāpēc viņš iet, neviens nezināja, uz kurieni viņš iet (..). Tomēr katram meža iemītniekam bija skaidrs, ka tam beidzot ir jānotiek."
Līdz šim Rīga ir spējusi noformulēt tikai cieņpilnus izteikumus par britu pieņemto lēmumu. Un pareģot, ka pārrunas par tālāko ekonomiskās sadarbības modeli nebūs vieglas.
Tiekoties ar šiem Eiropas vienotības iedragātājiem, ļoti nozīmīgi būs attiecībā uz Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem pieņemtie lēmumu un centieni saglabāt sadarbību ekonomikas, drošības un aizsardzības jomās. Vai izdosies?
