Taču: ja kaut kur investīciju apjoms palielinās, tad kādā citā vietā (precīzāk sakot, visā pārējā pasaulē) tas samazinās.
Ar Trampa ienākšanu Baltajā namā daudzas pasaules valstis ir sākušas gatavoties nopietnai ekonomiskajai aizsardzībai.
Pirmkārt jau, runa ir par aizsardzību tirdzniecības jomā. Tramps ir solījis atgriezt Amerikai zaudētās rūpnieciskās lielvaras pozīcijas. Šī mērķa sasniegšanai viņš ir gatavs palielināt importa nodevas un spert citus soļus protekcionisma politikas stilā. Dabīgi, ka citas valstis būs spiestas atspēlēt ASV ar to pašu kārti.
Otrkārt, būs nepieciešama aizsardzība investīciju jomā. Tramps ir draudējis paaugstināt ASV FRS galveno procentu likmi, vienlaikus pazeminot nodokļu likmes reālajā ekonomikas sektorā.
Amerika varētu kļūt par ''investīciju magnētu'', kurš sāks pievilkt kapitālu no visām pasaules malām. Un tas nozīmē, ka šai pasaulei draud nopietni ekonomiski sarežģījumi.
Jau 2015. gadā, kad ASV FRS paziņoja par saviem plāniem celt galveno procentu likmi, iezīmējās tāda kā kapitāla virzība uz Amerikas pusi. Starptautisko finanšu institūta (Institute of International Finance) vērtējumā 2015. gadā no attīstības procesā esošajām ekonomikām aizplūda 730 mljrd. dolāru. Visvairāk cieta Ķīna (680 mljrd. dolāru).
Taisnības labad jāpiebilst, ka ekonomiskā un finanšu liberālisma izraisītā eiforija pasaulē turpinājās ne pārāk ilgi. ''Pirmais zvaniņš'' bija finanšu krīze Dienvidaustrumāzijā 1997.-98. g., kad finanšu spekulanti sagrāva daudzu valstu nacionālo valūtu.
Pēc tam ''zvaniņa'' vietā nāca ''zemestrīce'' 2007.-2009. g. krīzes formā, kura nolīdzināja Latvijas ekonomiku līdz ar zemi: mīnus ceturtā daļā no IKP un mīnus 10% no valsts ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Kopš tā laika Latvija ir spējusi lielākā vai mazākā mērā atjaunot savu ekonomiku un iestāties eirozonā, nododot monetārās kontroles vadības grožus Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Un tieši ECB kopā ar Eiropas Komisiju tagad nāksies aizsargāt Latvijas un citu ES dalībvalstu ekonomikas, pretojoties mērķtiecīgā Trampa kunga spiedienam.
Kauja būs ne pa jokam. Burtiski dažu mēnešu laikā jau praktiski izveidotai vienotais ES un ASV tirgus, kuru garantēja jau gandrīz parakstītais Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums, pārvērtās par divu spēcīgu konkurentu kaujas lauku. Turklāt šī kaujas galaiznākumu paredzēt nevar neviens.
Vispār jau cilvēce ir uzkrājusi diezgan lielu investīcijas plūsmu kontroles pieredzi. Kuras no šīs kontroles metodēm izvēlēsies ECB un Eiropas Komisija Latvijas interešu aizstāvēšanai, rādīs laiks.
