Ko tur daudz runāt, ja pat nesen amatā ieceltā Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vadītāja Ilze Cīrule atzinās, ka pati nesaprot vēstules, kuras viņas darbinieki sūta klientiem.
Katrs gads sākas ar jaunu likumdošanas normu spēkā stāšanos. Un principā tas ir normāli. Nav normāli, kas visi šie apjomīgie un daudzveidīgie grozījumi gāžas pār Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju galvām bez īpašiem skaidrojumiem un norādēm, kā tos pielietot.
2017. gads sākās ar ļoti juceklīgu likumu par mikrouzņēmuma nodokli. Decembrī vairāk diskutēja nevis par to, kā atbalstīt mikrouzņēmumus, veicinot to attīstību, bet gan par to, ar kādu nodokli tos vēl varētu aplikt. Galu galā pēdējā brīdī valdība ieslēdza atpakaļgaitu, savukārt nodokļu maksātāji varēja iejusties suņa ādā, kuram asti - mokoši un sāpīgi - cērt nost pa maziem gabaliņiem.
Runa pat nav par nodokļa likmes lielumu vai tādas uzņēmējdarbības formas kā mikrouzņēmums saglabāšanu nākotnē. Runa ir par to, ka Latvijas parlaments un valdība svarīgus lēmumus, kuri skar vairāku desmitu tūkstošu valsts iedzīvotāju nodarbinātību, pieņem, balstoties uz neskaidriem kritērijiem, neprognozējami, turklāt pēdējā brīdī.
Sekas nebija ilgi jāgaida. Laika periodā no 2016. gada 1. novembra līdz 2017. gada 1. februārim Latvijā kļuva par 6 279 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem mazāk. Cik no viņiem tagad ir pelēkajā nodokļu zonā? Un cik ir tādu, kuri vispār pametuši Latviju? Nav zināms. Toties skaidri zināms ir tas, ka, nespējot piedāvāt skaidru un prognozējamu nodokļu politiku, valsts zaudē darbspējīgos iedzīvotājos un palielina ēnu ekonomikas zonu.
Apjukumu juristu un grāmatvežu galvās vēl vairāk pastiprināja grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", kuri stājās spēkā šī gada 1. janvāri. Deklarētais mērķis jau ir visai cēls - izskaust PVN shēmas un izvairīšanos no šī nodokļu veida nemaksāšanas.
PVN skārušo pārmaiņu teorētiskais pamatojums un visai vērtīgās to pielietošanas norādes arī ir samērā loģiskas: lai samazinātu nodokļa papildu uzrēķinus un soda sankciju risku, nodokļu maksātājiem tagad būs jāizvērtē riski, tostarp, jāveic piegādātāju pārbaude, jāpievērš īpaša uzmanība noslēdzamo līgumu, preču dokumentu un citu attaisnojuma dokumentu kvalitātei...
Izklausās pamatīgi. Tikai nav skaidrs, kā lai to visu ievieš praksē. Kurš un kādā veidā tagad kontrolēs darījumus, izvērtēs riskus, veiks dokumentu ekspertīzi? Kur lai nelieli uzņēmumi ņem finanšu un darbaspēka resursus, lai izpildītu jauno grozījumu prasības? Kurš ātri un saprotami izskaidros divējādi interpretējamos likuma noteikumus vai tādus, kuri vispār iztrūkst? Atbilžu nav.
Tādēļ nebūs nekāds brīnums, ja nodokļu politikas nepilnību dēļ mikrouzņēmumu pašlikvidēšanās sērga kaut kādā veidā pārmetīsies arī uz PVN maksātājiem.
