Print this page
Arturs Jeresjko − Lielā izpārdošana

Arturs Jeresjko − Lielā izpārdošana

Latvijai tik ļoti nepieciešamais un kārotais eksports ir sācis nedaudz klibot - salīdzinot ar 2015. gadu, 2016. gadā eksporta apjoms samazinājās par 0,3%. Protams, par lielu šo kritumu nosaukt nevar, un nav jau arī notikusi nekāda traģēdija, tomēr tendence ir nepatīkama.

 

 

2016. gadā ārvalstu tirgos Latvija realizēja produkciju 10,332 mljrd. apmērā. Tas ir par 30,9 milj. mazāk nekā 2015. gadā.

Runājot par importu: arī šeit bija vērojama lejupslīde - 1,7%. Latvijā tika ievesta prece 12,279 mljrd. eiro apmērā, un tas ir par 212,9 milj. mazāk nekā 2015. gadā.

Pagājušajā gadā ir fiksēts preču eksporta vērtības kritums uz Lietuvu, Poliju un Alžīriju.  Lietuvā un Polijā cilvēki mazāk pirka Latvijā ražotus minerālproduktus, Polijā saruka pieprasījums arī pēc mūsu tekstilprecēm, bet Alžīrija iepirka mazāk graudu.

Savukārt vislielāko Latvijas preču vērtības palielinājumu izdevās panākt, eksportējot uz Vāciju (graudi, rapsis, zivs, transportlīdzekļi), Dāniju (graudi, rapsis, zivs, iekārtas, mehānismi un mēbeles) un Zviedriju (būvmateriāli).

Gada beigās Latvijā ražotas preces kļuva pieprasītākas arī Krievijā. Krievijas ekonomikas stabilizēšanās un atsākusies izaugsme ļāva Latvijai decembrī palielināt eksportu uz KF un citām NVS valstīm par visai iespaidīgajiem 16,7%. Pat neskatoties uz to, ka sankcijas un atbildes sankcijas vēl neviens nav atcēlis.

2016. gadā Latvija visvairāk eksportēja koksni, tās izstrādājumus un kokogles, elektroierīces un elektroiekārtas. Importā vislielāko īpatsvaru veidoja tās pašas elektroierīces un elektroiekārtas. Tiem seko mehānismi un mehāniskās ierīces.

Šogad ir gaidāma eksporta cenu stabilizēšanās, kas ļaus Latvijas eksportam izkārpīties no mīnusiem. Ekonomiskā izaugsme Eiropā būs stabila, tādēļ palielināsies arī ārējais pieprasījums, un tas ļaus straujāk palielināt eksporta apjomu.

Patiesībā neliels kritums preču apgrozījumā ir fiksēts ne tikai Latvijā. Lietuvas eksporta pagājušogad bija 22,609 mljrd., bet imports - 24,836 mljrd. eiro, kas attiecīgi ir par 1,3% un 2,2% mazāk nekā 2015. gadā.

Visvairāk Lietuvas eksporta rādītāju lejupslīdi ietekmēja mazāks izvesto naftas produktu apjoms. Savukārt importa samazinājuma pamatā ir mazākas dabasgāzes piegādes. Interesanti, ka neskatoties uz visai sarežģītajām politiskajām attiecībām, Krievija ir un paliek viens no svarīgākajiem Lietuvas partneriem eksporta jomā (eksporta kopapjomā - 13,5%).

Toties Igaunija nodemonstrēja izaugsmi. Igaunijā preču eksports un imports 2016. gadā palielinājās par 3%. Iepriekšējo reizi šāds izrāviens ir fiksēts 2012. gadā.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts - Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).

Related items