Tas ir par 2,8% jeb 4,196 milj. tonnu mazāk nekā 2015. gadā. Apkopotie statistikas dati liecina, ka 43,2% kravas ir pārkrauti Latvijas, 33,8% - Lietuvas un 23% - Igaunijas ostās.
Pārkrauto Krievijas ārējās tirdzniecības kravu apjoms tai nepiederošajās Baltijas ostās 2016. gadā samazinājās par 20% - līdz aptuveni 42,5 milj. tonnu. Taču ir arī tādi kravas veidi, kuros Krievija joprojām ir atkarīga no Baltijas valstu termināliem.
Saskaņā ar 2012. gadā izstrādātajiem Krievijas ostu infrastruktūras attīstības stratēģijas mērķrādītājiem līdz 2030. gadam ir paredzēts samazināt Baltijas valstu un Ukrainas ostu īpatsvaru Krievijas ārējās tirdzniecības kravas kopapjomā līdz 5% vai pat mazāk.
Sacīts - darīts: lejamie naftas produkti veido vislielāko no Baltijas valstu uz Krievijas ostām pārvirzītās kravas apjomu. Šis kritums bija gandrīz divkāršs un veidoja gandrīz 10 milj. tonnu. Šogad ir gaidāma tālāka šī apjoma samazināšanās. Tā, Krievijas uzņēmums ''Transņeft'' prognozē, ka Baltijas valstu ostās iesūknētās dīzeļdegvielas apjoms samazināsies par 25% - līdz 2,4 milj. tonnu. Visvairāk no Krievijas lejamās naftas kravas aiziešanas cieš mūsu Ventspils un igauņu Mārdu ostas.
Situācija ar ģenerālo un beramo kravu pārkraušanu ir nedaudz sarežģītāka. Runājot par oglēm, pārkrautais apjoms ir samazinājies par 13% - līdz 16,4 milj. tonnu. Lielākā to daļa tiek pārkrauta Rīgā; Ventspilī pārkrauto ogļu apjoms ir krasi samazinājies - specializētais Baltic Coal Terminal, kurš strādāja ar Krievijas oglēm, 2016. gadā palika praktiski nenoslogots.
Un tas viss neskatoties uz to, ka Krievijas ostām Baltijā pagaidām vēl nav vajadzīgās jaudas, lai no ārvalstu ostām pārņemtu visu ogļu apjomu. Taču tiek plānots paplašināt "Port Vysockij" terminālu (perspektīvā līdz 12 milj. tonnu gadā).
Trešais, apjoma ziņā lielākais kravas veids no Krievijas, kas iziet caur Baltijas valstu ostām, ir minerālmēsli. 2016. gadā pārkrauto minerālmēslu apjoms Baltijas valstu ostās palielinājās par 7,8% - līdz 7,4 milj. tonnu. Tas ir saistīts ar to, ka pašai Krievijai Baltijas reģionā nav savu specializēto jaudu. Investēt terminālu būvniecībā no nulles uzņēmēji nevēlas.
Aptuvenās specializētā sausās kravas termināla būvniecības izmaksas Krievijā, piemēram, Ustjlugas ostā, būs vismaz 100 milj. eiro, taču ja pārkrautās kravas apjoms gadā nepārsniegs 4 milj. eiro, šāds būvprojekts diezin vai atmaksāsies. Iepriekš būvēt terminālu minerālmēslu pārkraušanai Ustjlugā plānoja ''EuroChem'', bet nekur tālu tas vēl nav ticis.
Tādējādi: no Krievijas balkeros transportētās kravas diezin vai atstās Baltijas valstu ostas, kā to izdarīja lejamie naftas produkti, savukārt minerālmēslu pārkraušanā KF joprojām ir atkarīga no ārvalstu ostām (kurām tiek aptuveni trešdaļa no pārkrautās kravas kopapjoma).
Un tomēr: Baltijas valstu galvenie konkurenti šajā reģionā ir četras Krievijas ostas: Ustjlugas, Primorskas, Sanktpēterburgas un Kaļiņingradas.
