Stingrāka likumdošana, soda naudas vairāku miljonu eiro apmērā un pat licences atsaukšana (Trasta komercbanka) noveda bankas līdz 3,3 miljardus eiro lieliem zaudējumiem. Toties Latviju uzņēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Tieši šī organizācija izvirzīja banku tīrīšanu par vienu no Latvijas uzņemšanas nosacījumiem.
Līdztekus lielajiem tīrīšanas darbiem banku sektorā, vēl viens iemesls ieguldījumu izņemšanai varētu būt vājā ekonomiskā izaugsme klientu izcelsmes valstīs - Krievijā, Ukrainā un Kazahstānā: ir laiks ieskatīties Latvijā noglabātajā maciņā.
Latvijas rezidentu uzkrājumu palielināšanās nespēja kompensēt nerezidentu aiziešanu.
2016. gadā rezidentu ieguldījumu apjoms Latvijas bankās palielinājās vien par 12,6% jeb 1,4 mljrd. eiro, sasniedzot 12,2 mljrd. eiro. Tas, starp citu, ir vēsturisks rekords.
Rekords gan tāds skumīgs, jo uzņēmumi uzkrāj brīvos līdzekļus tai vietā, lai investētu tos jaunās iekārtās, un ierindas patērētājs dara to pašu, atsakoties tērēt naudu un sildīt Latvijas ekonomiku. Iespējams, ka ekonomiskā situācija valstī visos raisa bažas, bet iespējams, atmiņā ir spilgti iespiedušās 2008.-2010. gadu krīzes reālijas.
Lai nu kā, bet 13 no 16 Latvijas bankām var saukt par orientētām uz nerezidentiem, jo tiem piedāvāto pakalpojumu īpatsvars viņu portfelī pārsniedz 20%. Katrs ārzemnieks glabā Latvijas bankās vidēji 108 047 eiro, vietējie klienti - tikai 705. Darbs ar ārvalstu pilsoņiem prasa paaugstinātu likviditāti: pagājušā gada vidū tā saglabājās 77,5% līmenī.
Savezdama kārtība nerezidentu lietas, Latvijas valdība ir devusi bankām jaunu uzdevumu. Tām esot jākļūst vēl tehnoloģiskākām.
Finanšu ministrijas Ministru kabinetam sagatavotajā banku attīstības plānā tiešā tekstā ir teikts: ''Tuvākajos gados bankām būs jāturpina attīstīt un piedāvāt mūsdienīgus un digitalizētai sabiedrībai atbilstošus, drošus un inovatīvus finanšu pakalpojumus, kā arī uzturēt jau esošos, tradicionālos pakalpojumu sniegšanas kanālus.''
Taču plānā netiek minēts, ka moderno tehnoloģiju ieviešana ies roku rokā ar darbavietu skaita samazināšanu, kurš Latvijas banku sistēmā jau tā ik gadu sarūk par 5-10%.
