Miljonu vērtā villa jūras krastā ir palikusi skaistajos, nepiepildītajos sapņos, šobrīd Latvijas iedzīvotāji izvirza sev daudz pragmatiskākus mērķus - arvien pieprasītāki kļūst divistabu un mazāki, pilnībā apdarināti dzīvokļi, kuru cena nepārsniedz 70 tūkst. eiro, vai arī trīsistabu dzīvokļi - ne dārgāki par 90 tūkst. eiro.
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka līdzīga tendence šobrīd ir vērojama daudzās pasaules valstīs. Un ne jau tāpēc, ka naudas trūkst. Tā drīzāk ir modes tendence.
Runa ir par izdevumu samazināšanu, kā arī par mājokļu funkcionalitāti un jaunām koncepcijām, kuras varētu padarītu šos mājokļus pieejamākus lielākam iedzīvotāju skaitam. Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais: modē nāk co-housing jeb kooperatīvās dzīvošanas koncepcija. Principā to var salīdzināt ar komunālajiem dzīvokļiem.
Dānijā šobrīd tādi ir aptuveni 10% mājsaimniecību. Arvien lielāks kļūst arī tādu mājsaimniecību skaits, kurās ir viens cilvēks, un kuras apzīmē ar ''1 cilvēks + suns''. Cilvēki kļūst arvien mobilāki, viņi vēlas dzīvot pilsētas centrā; paralēli samazinās arī privātās telpas nozīme.
Rezultātā pasaulē arvien pieprasītāki kļūst 25-35 kv.m lieli dzīvoklīši, bet ASV pat vēl mazāki - aptuveni 16 kv.m. Tas ir saistīts ar pārmaiņām dzīvesveidā: cilvēki cenšas arvien vairāk socializēties ārpus mājas, kā arī ar ekonomiskajiem aspektiem - mājokļa ekspluatācijai jābūt lētai.
Protams, šis pārmaiņu process ir lēns, un villa pie jūras vēl ilgi paliks rozā sapnis lielākajai daļai mūsu planētas iedzīvotāju. Taču jaunajai paaudzei jau ir citas vērtības, un tās stimulēs pārmaiņu procesu arī nekustamo īpašumu tirgū.
Latvijā minimālismu šajā jomā veicina ne tik daudz pēkšņi uzplaiksnījusī socializēšanās vēlme, cik banāla vēlēšanās ietaupīt. Ja vairāk nekā 60% no saviem ienākumiem ir jāatdod par mājokli, cilvēks sāk arvien biežāk uzdot sev jautājumu: ''Vai es gribu būt sava nekustamā īpašuma vergs?".
Atbilde uz šo jautājumu Vācijā, piemēram, atrasta jau sen. Tur 85% visa nekustamā īpašuma pieder lieliem uzņēmumiem, un dzīvokļi pārsvarā tiek izīrēti. Arī Skandināvijā arvien populārāks kļūst tāds īres veids kā īpašuma tiesību īre.
Latvijas iedzīvotāji, šķiet, soļo šajā pašā virzienā. Lai kardināli atrisinātu mājokļa jautājumu, nav obligāti jāiegādājas māja vai dzīvoklis. Daudz ātrāk un ērtāk to var izdarīt vienkārši noīrējot iepatikušos mājokli.
